Ieva Puzo 27 Dec
2017

Tēvi Latvijā

Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropologi, docents Dr. Klāvs Sedlenieks un doktorantūras studente Kristīne Rolle, sadarbībā ar nodibinājuma “Tēvi” atbalstu, ir veikuši pētījumus par tēva lomu Latvijā.

2016. gadā publicētā pētījuma “Tēvi ģimenes dzīvē” galvenais mērķis bija noskaidrot, kāda ir vīrieša/tēva loma ģimenē un bērnu audzināšanā jeb neapmaksātajā aprūpes darbā Latvijā. Balstoties sociālantropoloģiskā pētījumā, autori demonstrē, ka sabiedrībā dominējošā kognitīvā shēma tēviem ierāda palīgu lomu ģimenes dzīvē. Etnogrāfiskie dati rāda, ka māte ar bērniem Latvijā tiek uzskatīta par stabilu ģimenes noklusējuma vienību, kamēr tēvi/vīrieši ir relatīvi mainīgi ģimenes locekļi un ir mazāk piesaistīti bērnu audzināšanai.

Šis fundamentālais uzskats īpaši spilgti izpaužas šķiršanās gadījumā, uz ko 2017. gadā publicētajā pētījumā “Tētis uz 13%” norāda Klāvs Sedlenieks, Kristīne Rolle un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālās antropoloģijas maģistra programmas absolvents, tagad doktorants Eiropas Universitātes institūtā, Itālijā, Andris Saulītis. Autori atklāj, ka šķirtie tēvi savus bērnus redz ievērojami retāk nekā bērnu mātes - vidēji 13% no kopējā stundu skaita gadā. Lai gan arvien vairāk šķirto tēvu vēlas ieņemt stabilu lomu bērnu dzīvē arī pēc šķiršanās, kā rāda pētījums, to bremzē nozīmīgi strukturālie un kultūras šķēršļi. Saskarsmes laiks parasti tiek noteikts, neņemot vērā tēva un bērna atšķirīgo ikdienas režīmu gada ietvaros, piemēram, brīvlaiku un atvaļinājumu laikā. Ar tiesas palīdzību vai bez tās tēvi tiek ievietoti “brīvdienu tēva” nišā - vai paši to ieņem, tādējādi nostiprinot uzskatu, ka tēvi ikdienā nevar parūpēties par saviem bērniem.

Pētījumu rezultāti pieejami nodibinājuma "Tēvi" mājas lapas sadaļā "Pētījumi".

Attēls no https://pixabay.com


Dalies


Citi autora raksti


Autors


Ieva Puzo pievienojās RSU antropologu pulkam 2016.gada rudenī. Ar Fulbraita stipendijas atbalstu  Kalifornijas Universitātē Bērklijā apguvusi Āzijas studijas. 2017.gadā ieguvusi doktora grādu kultūras antropoloģijā Pitsburgas Universitātē, aizstāvot disertāciju par zinātnes, transnacionālās mobilitātes un globālo darba sistēmu saskarsmi Japānā strādājošo ārvalstu pētnieku vidū. Kā pētniece "INFORM" projektā šobrīd pēta Melnkalnes studentu akadēmiskās mobilitātes prakses. Pētnieciskās intereses saistās ar zinātnes un tehnoloģiju studijām, darba antropoloģiju un migrācijas studijām. Šobrīd veic arī Latvijas Antropologu biedrības valdes priekšsēdētājas pienākumus.




?>