Klāvs Sedlenieks 28 Dec
2017

Neparastā maģistrantūra

Par sociālās antropoloģijas maģistrantūru RSU stāsta tās izveidotājs un ilggadējais vadītājs Dr Klāvs Sedlenieks.

Antropoloģijas maģistrantūra daudzējādā ziņā ir neparasta. Tā tapa neparasti, tās studenti un studijas ir atšķirīgi, un tās robežas tālu pārsniedz vienkāršas maģistrantūras ierobežojumus.

Uzbūve

Programma tika izveidota 2007. gadā (pirmie student tika uzņemti 2008. gada janvārī). Tolaik tā bija pirmā šīs akadēmiskās nozares programma Latvijā. Līdz tam vairākās studiju programmās gan latviski, gan angliski tika pasniegti atsevišķi antropoloģijas ievadkursi. Tomēr neviena augstskola nebija nopietni apsvērusi pilna laika programmas izveidi. Tā kā Latvijā nebija izmantojamu paraugu, programma tika veidota pēc Londonas Ekonomikas Augstskolas (LSE) antropoloģijas maģistrantūras struktūras. LSE ir viens no pasaulē vislabāk pazīstamajiem sociālantropoloģijas centriem. Man pašam bija iespēja tajā apmeklēt lekcijas un seminārus, kad strādāju Londonas Universitātē par vizitējošo docētāju. Turklāt kolēģes Agita Lūse un Karīna Vasiļevska pašas bija studējušas LSE maģistrantūrā. Tādējādi programma pēc LSE parauga sastāv no trim lieliem konceptuāliem blokiem: 1) teorētiskie pamatkursi, 2) noteiktu ģeogrāfisku reģionu antropoloģiskā izpēte un 3) šaurāku specializētu tēmu apskate.

Tā kā sākotnēji Latvijā nebija neviena potenciālā studenta ar bakalaura grādu antropoloģijā, programma tika izveidota tā, lai šeit varētu studēt studenti, kas līdz šim nav saskārušies ar šo nozari. Lai gan mobilitāte starp specialitātēm ir paredzēta Boloņas apmācības principos, antropoloģijas programma RSU ir īpaša ar to, ka tiek pieņemti studenti arī ar pavisam citāda tipa bakalaura izglītību. Arī šajā ziņā mēs sekojam antropoloģijas tradīcijai: vairāki nozīmīgi antropologi sākotnēji ir izglītojušies citās jomās. Tā, piemēram, ASV antropoloģijas ciltstēvs Francs Boass bija ķīmiķis, Ruta Benedikta studēja literatūru, Edmunds Līčs ieguva bakalaura grādu inženierzinātnēs. Šajos aptuveni 10 gados RSU antropoloģiju ir studējuši cilvēki, kam iepriekšējā izglītība ir bijusi, piemēram, bioloģija, dizains, arhitektūra, jurisprudence, menedžments, filoloģija, žurnālistika, sabiedriskās attiecības, teoloģija un ekonomika. Mūsu studenti ir lielākoties ar zināmu dzīves pieredzi (lai gan daudzi turpinājuši savas studijas tūlīt pēc bakalaura diploma iegūšanas), kas turklāt ir ļoti dažāda, un šī daudzveidība neizmērojami bagātina programmas studiju procesu.

Studenti un studijas 

Programmas pirmie studenti (to bija pāri par 30) studijas uzsāka 2008. gada februārī. Arī tradīcija sākt gadu ar februāri nav īpaši plaši izplatīta. Antropoloģijas gadījumā tam tomēr ir labs pamats. Šāds sadalījums studentiem dod (vismaz potenciāli) papildu laiku starp 3. un 4. semestri, ko iespējams izmantot nepieciešamā pētījuma veikšana unmaģistra darba uzrakstīšanai. Atšķirībā no visām citām programmām RSU, antropoloģijas maģistrantūra rīko uzņemšanu divreiz gadā (kaut arī visi studenti – arī tie, kas nāk uz pārrunām augustā, sāk studijas februārī). Agrīnās uzņemšanas galvenā jēga ir dot studentiem laiku sagatavoties studijām – sakārtot savu dzīves ritmu, iespējams, arī izlasīt kādu papildu grāmatu.

RSU antropoloģijas maģistrantūra atšķiras no daudzām citām (bet, protams, ne visām) Latvijas maģistrantūrām ar tās skarbo studiju režīmu. Tā kā programmas veidotāji un docētāji galvenokārt ir ieguvuši izglītību dažādās augstu novērtētās Rietumu augstskolās, mums bija labi zināms, ka Latvijas un ārvalstu izglītība atšķiras ne tikai ar to, ka tur docē daži slaveni profesori, bet gan ar to, ka tur studenti tik tiešām studē. Tā nu augstās prasības ir kaut kas, pie kā mēs esam centušies un arī turpmāk centīsimies pieturēties. Katrā ziņā, ja kādam ir RSU antropoloģijas maģistrantūras diploms, viņa(-s) potenciālie darba devēji var būt pārliecināti, ka šim cilvēkam ir spēja izturēt neparasti lielu slodzi un apgūt lielu informācijas daudzumu īsā laikā.

Arī mūsu studenti ir neparasti. Sevišķi apbrīnu pelnījuši tie (gan jāsaka šajā gadījumā – studentes), kas studijas spēj savienot ne tikai ar darbu, bet arī ar bērnu audzināšanu. Katru reizi, kad kāda no šīm studentēm absolvē programmu, es pateicos arī viņu pacietīgajai ģimenei, kas bijusi ar mieru ļaut mammai/sievai studēt. Tomēr, cik zināms, viena no mūsu programmas “pievienotajām vērtībām” ir tas, ka studenti regulāri atstāsta lekcijās dzirdēto saviem mājiniekiem. Tāpēc pieļauju, ka zināms ieguvums bija arī studentu ģimenēm.

Šajā programmā mēs mudinām studentus paskatīties pāri “latviskās kultūrtelpas” robežām. Tas notiek gan lekcijās un semināros, gan arī itin bieži – maģistru darbu pētījumos. Daudzi maģistra darbi ir tapuši, balstoties lauka darbā, kas veikts ārvalstīs – Lielbritānijā, Ķīnā, Norvēģijā, Mongolijā, Taizemē un Meksikā.

Ne visi studenti pēc programmas absolvēšanas kļūst par antropologiem. Patiesībā tikai neliela daļa. Tā arī jābūt. Antropoloģija ir ne tikai akadēmiska disciplīna, bet zinātne, kas sniedz dziļu ieskatu un izpratni par cilvēku sabiedrību darbību. Tāpēc, lai kur arī absolventi turpinātu darboties, antropoloģija palīdzēs viņiem skatīties uz pasauli daudz profesionālāk. Tomēr daļa programmas beidzēju turpina darboties antropoloģijā profesionāli kā lietišķie pētnieki vai akadēmiski, turpinot studijas tālāk. Trīs no mūsu programmas beidzējiem ir saņēmuši prestižo Fulbraita stipendiju studijām ASV, vairāki turpina doktorantūras studijas Latvijā vai ārpus tās.

Docētāji

Mūsu programma ir īpaša arī ar savu plašo docētāju loku. Katru semestri pie mums ciemojas vismaz viens viespasniedzējs un pārsvarā - no ārvalstīm: pie mums regulāri var redzēt kādu no Tallinas, Tartu, Upsalas, Oksfordas, Mančestras vai Kopenhāgenas. Bijuši docētāji arī no Ļubļanas, Belgradas, Helsinkiem un Romas. Cik vien iespējams, mēs cenšamies iesaistīt programmas veidošanā arī Latvijas izcelsmes docētājus. RSU ir pasniegusi Dace Dzenovska (pašlaik profesore Oksfordas universitātē), Ieva Raubiško (ieguva doktora grādu Oksfordā). Ilgstoši ar mūsu programmu sadarbojas Karīna Vasiļevska-Dāss, kura pašlaik studē doktorantūrā Kalifornijā, bet profesore Vieda Skultāne (Bristoles universitāte) par savu ieguldījumu sadarbībā ar RSU 2013. gadā tika ievēlēta par mūsu universitātes goda doktori. 

Pāri universitātes robežām

Tomēr šīs programmas robežas sniedzas pāri universitātes sienām. Programmas īstenošanā liela loma ir docētāju un studentu savstarpējai saziņai arī ārpus nodarbību laika. Latvijā neatradīsiet daudz tādu programmu, kuru docētāji ar studentiem pēc vēla semināra dodas kopā uz Vecrīgu, lai turpinātu sarunas neformālā veidā. Vasarā, pēc nodarbību un eksāmenu kārtošanas, tradicionāli aicinu studentus uz savām lauku mājām nedēļas nogales atpūtā. Turpat katru otro gadu notiek Čolēnu vasaras skola, bet pārējos gados starptautisku vasaras skolu organizē paši absolventi. Studenti iesaistās arī Latvijas Antropologu biedrības darbā (mūsu docētāja Ieva Puzo pašlaik ir šīs biedrības valdes priekšsēdētāja, bet Agita Lūse un es esam ieņēmuši šo amatu iepriekš).

2016. gadā RSU antropologi ieguva lielu pētniecisku grantu Eiropas Komisijas programmā “Apvārsnis 2020". Tā bija ne tikai atzinība mūsu pasaules līmeņa ekspertīzei (projektā tiek pētītas Rietumbalkānu valstu sabiedrības), bet tas arī ļāva mums iesaistīt programmas veidošanā vairākus jaunus kolēģus: Diānu Dubrovsku un Kristīni Rolli, kuras abas šobrīd studē RSU doktorantūrā, kā arī pētnieci Ievu Puzo. Šis papildinājums ievērojami paplašināja to cilvēku loku, kas palīdz veidot un pilnveidot programmas saturu, bagātinot to ar jauniem ieskatiem, zināšanām un svaigiem materiāliem “tieši no lauka”. Vairāk par projektu varat lasīt projekta mājas lapā

Tādējādi 10 gados RSU sociālās antropoloģijas programma ir nostabilizējusies savās tradīcijās, kur akadēmiskā formālā izglītība tiek apvienota ar neformālu zināšanu pārnesi, ir izveidojies absolventu un jauno zinātnieku loks, programma pamazām izvēršas par antropoloģiskās izpētes un domas centru, kādai tai arī kā pirmajai mūsu valstī būtu jābūt. Mēs daudz ko darām citādi, nepierasti un atšķirīgi, bet mēs varam būt gandarīti, kad pat tie studenti, kas programmas prasības līdz galam nav nokārtojuši, atzīst, ka nav bijusi neviena neinteresanta lekcija.

RSU ir arī oficiālā mājas lapa, kurā varat izlasīt visu formāli būtisko par šo programmu. 

Attēlā: Uzraksts no Antropologu vasaras skolas pie lektoru naktsmītnes. Autors: Klāvs Sedlenieks


Dalies


Citi autora raksti


Autors


Docents Klāvs Sedlenieks ir ilggadējs RSU antropoloģijas maģistrantūras vadītājs. Antropoloģiju apguvis Lietuvā (Vītauta Dižā universitātē), Lielbritānijā (London School of Economics un Kembridžas universitātē, kur ieguvis maģistra grādu 1999. gadā). Doktora grādu ieguvis Tallinas Universitātē (2013. gadā). Kā Fulbraita stipendijas ieguvējs gadu pavadījis arī Ņujorkas pilsētas universitātes pēcdiploma centrā (CUNY Graduate centre). Veicis pētījumus Latvijā un Melnkalnē. Ir bijis vairākkārtējs Latvijas antropologu biedrības vadītājs. Pētnieciskās intereses saistās ar politikas antropoloģiju (valsts antropoloģija, korupcija, pārvaldes antropoloģija, miermīlības antropoloģija), ekonomikas antropoloģiju (it īpaši reciprocitāte un dāvanu apmaiņa), dzimtes pētniecība.




?>