Studiju kursi (piemērs, izvēles priekšmeti mainās katru gadu)

1. semestris

Radniecības sistēmas

Uzskati par to, kurš cilvēks kam ir rados, ir fundamentāli visām cilvēku sabiedrībām. Tāpēc radniecības pētījumi ir un paliek viens no antropoloģijas stūrakmeņiem. Šajā kursā studenti iepazīstas ar fascinējošo dažādību uzskatos par to, kurš ir un kurš nav radinieks. Studentiem ne reizi vien būs jāpārvērtē savi līdzšinējie uzskati.

Reliģijas antropoliģija

Reliģijas antropoloģija īstenībā nav tikai par reliģiju. Ciešāk ieskatoties, ir grūti novilkt robežu starp to, kas ir un kas nav reliģija. Mēģinot atrast universālu reliģijas definīciju, nākas secināt, ka tas ir neiespējami. Šajā kursā tāpēc studenti iepazīstas ar dažādiem veidiem, kā cilvēki izprot apkārtējo pasauli un mēģina to ietekmēt. Kursā studenti mācās un diskutē par rituāliem, praksēm, ticējumiem, uzskatiem un pārliecībām, tādā veidā arī paši izaicinot tos uzskatus, kas mūsu sabiedrībā tiek uzskatīti par pašsaprotamiem.

Klasiskās antropoloģijas teorijas

Šis kurss iepazīstina ar teorijām, kuras antropologi izmantojuši un attīstījuši apmēram līdz 2. Pasaules karam. Kursu beidzot, studenti pārzina un spēj kritiski izvērtēt tādus virzienus kā evolucionisms, funkcionālisms, strukturālfunkcionālisms, sabiedrības un personības skola un vairāki citi.

Reģionālās studijas (etnogrāfija)

Pavasara semestrī studenti apgūst kādu no šiem reģioniem: Dienvidāzija, Dienvideiropa, Karību jūras reģions, Amazone, Sibīrija vai Okeānija. Pirmā un otrā kursa studenti var izvēlēties vienu no diviem paralēli lasītiem kursiem. Studenti no pirmā un otrā kursa apmeklē nodarbības kopā. Reģionālo studiju kursus vienmēr vada docētāji (bieži vien - viespasniedzēji), kuri paši ir veikuši pētījumus attiecīgajos reģionos. Šo kursu uzdevums ir dot studentiem ieskatu galvenajās tēmās, kas nodarbina antropologus, kas pēta attiecīgās sabiedrības, kā arī iepazīties ar svarīgākajiem antropoloģiskajiem pētījumiem, kas šeit veikti.

Mūzika un klusēšana

Kas ir mūzika? Vai tā ir tikai skaņa un kāda skaņa? Vai mūzika ir universāla? Vai, piemēram, skaņas, ko rada priesteris, ir mūzika pat tad, ja viņš pats tā neuzskata? Šajā kurās - par šiem un citiem jautājumiem dažādu kultūru kontekstā.

Urbānā antropoloģija

Pilsēta ir viena no kompleksākajām dzīves formām. Mūsdienās arvien vairāk antropoloģisko pētījumu notiek pilsētās, tomēr katra pilsēta ir citāda. Kursā studenti iepazīstas ar dažāda tipa pilsētām, to iedzīvotājiem un antropoloģisko pētniecību pilsētās kā arī mēģina izzināt pilsētu nākotni.

2. semestris

Politikas un ekonomikas antropoloģija

Šajā studenti kopā ar docētāju diskutē par to, kā cilvēki dažādās sabiedrībās rada, patērē un maina dažādas vērtības (un kā vispār nosaka, kas ir vērtīgs), kā arī pēta, kā tas saistīts ar varu un tās sadalījumu sabiedrībā.

Mūsdienu antropoloģijas teorijas

Šajā priekšmetā studenti apgūst antropoloģijas teorijas, kas attīstītas no 20. gadsimta vidum līdz mūsdienām: sākot ar Kloda Levī-Strosa strukturālismu un beidzot ar morāles antropoloģiju.

Reģionālās studijas (etnogrāfija)

Rudenī studenti mācās vai nu par antropologu pētījumiem Austrumāzijā (piem., Japāna, Ķīna) vai arī Skandināvijā. Gluži kā 1 semestrī, arī te tiek aicināti docētāji ar praktisku lauka darba pieredzi šajos reģionos, ļaujot studentiem uzzināt arī par pētījumu praktiskajām pusēm, par kurām zinātniskajos tekstos ne vienmēr ir stāstīts.

Medicīnas antropoloģija

Slimības, kaites un vainas ir sastopamas jebkurā sabiedrībā, bet, kā izrādās, tās nebūt nav vienkārši bioloģiski procesi. 

Lietišķā antropoloģija

Praktiski orientēts kurss, kura uzdevums ir sagatavot studentus pielietot antropoloģijas zināšanas praktisku problēmu risināšanai un lietišķajiem pētījumiem.

Kā saprast ārprātību

Kas ir ārprātība?  Vai to var izprast? Ja var, tad kā to interpretēt? Kā ārprātība izpaužas atšķirīgās kultūrās? Šis nav kurss tikai par psihiskiem traucējumiem un to ārstēšanu, bet gan par to, kas un kādēļ tiek definēts kā ārprātība dažādos laikmetos un sabiedrībās, starp dažādu sociālu slāņu, etnisku kopienu, vecuma grupu pārstāvjiem.

3. semestris

Antropoloģijas izpētes metodes

Kā tieši antropologi iegūst izpratni par pētāmajām sabiedrībām? Šajā kursā studenti pievēršas dažādām antropoloģijā izmantotajām metodēm, galveno uzmanību pievēršot līdzdalīgajam novērojumam, bet arī uzzinot par citām kvalitatīvajām metodēm un analīzes paņēmieniem.

Dzimte un dzimums

Dzimte ir ikviena cilvēka būtības fundamentāla sastāvdaļa. Tomēr ne visās sabiedrībās un visos laikos dzimtes ir tikušas konstruētas vienādi. Šajā kursā studenti arī diskutē par to, kā savstarpēji ir saistīts bioloģiskais ķermenis ar sociāli pieņemto uzvedību un iemācīto pasaules uzskatu, seksualitāti, varu, prestižu un indivīdu vietu sabiedrībā.

Maģistra darba izstrādes principi

Šajā semināra tipa kursā studenti gatavojas sava maģistra darba izstrādei. Kursa noslēgumā tiek izstrādāts maģistra darba pētījuma pieteikums.

Etnogrāfiskā darba prakses principi

Šis kurss papildina "Antropoloģijas izpētes metodes", pievēršot lielāku uzmanību tieši praktiskai metožu pielietošanai etnogrāfiskajā darbā. 

Reģionālās studijas (etnogrāfija)

Pavasara semestrī studenti apgūst kādu no šiem reģioniem: Dienvidāzija, Dienvideiropa, Karību jūras reģions, Amazone vai Sibīrija. Pirmā un otrā kursa studenti var izvēlēties vienu no diviem paralēli lasītiem kursiem. Studenti no pirmā un otrā kursa apmeklē nodarbības kopā.

Fiziskā antropoloģija

Fiziskās jeb bioloģiskās antropoloģijas kurss iepazīstina studentus ar pavisam cita veida antropoloģiju. Ja visi līdzšinējie kursi ir bijuši veiltīti cilvēku sociālās dzīves izpētei, galvenokārt izmantojot kvalitatīvās izpētes metodes, šis kurss liek paraudzīties ne tikai uz cilvēku kā bioloģisku būtni, bet arī sniedz ieskatu kvantitatīvo metožu izmantošanā. Tādējādi tas labi iekļaujas 3. semestrī, kur uzsvars tiek likts uz metodēm.

Diskursa analīze

Šajā kursā studenti iepazīstas ar to, kā diskursa analīzi var izmantot sabiedrību pētīšanā. Tā uzdevums ir papildināt kursu "Antropoloģijas izpētes metodes".

4. semestris

Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

Maģistra darbs ir vienīgais uzdevums pēdējā semestrī. Garajā vasaras brīvlaikā, kas ir pirms 4. semestra, studenti parasti veic savu lauka darbu. Semestra laiks tiek veltīts, lai analizētu iegūtos datus un rakstītu pašu maģistra darbu. Maģistra darbā students praktiski pielieto zināšanas un iemaņas, kuras ir iegūtas līdz šim, tomēr arī šī darba izstrāde ir mācību turpinājums, kurā studenti atklāj arvien jaunus zināšanu horizontus.



?>